Antibiotikas

Antibiotikas (anti – pret, bios – dzīvība) ir zāles, kas nogalina baktērijas vai apstādina to augšanu un attīstīšanos. Mūsdienās tās ir vienas no visbiežāk izrakstītajām zālēm, un tiek uzskatīts, ka antibiotikas var glābt cilvēka dzīvību. Kā jau daudziem medikamentiem, tām ir arī nevēlamas blaknes. Parasti tās nav smagas, visbiežāk – caureja, vemšana, sēnīšu infekcijas. Ir cilvēki, kam antibiotikas izraisa dažādas alerģiskas reakcijas. Taču pēdējos gadu desmitos par globālu problēmu kļūst baktēriju rezistence jeb izturība pret antibiotikām – tās kļūst aizvien stiprākas, tādēļ ir nepieciešami aizvien stiprāki medikamenti to iznīcināšanai.

Katru gadu ASV vismaz 44 000 – 99 000 cilvēku nonāvē rezistentie, t.i., pret parastajiem antibiotiskajiem līdzekļiem nejutīgie, slimību izraisītāji. Lielbritānijā to dēļ iet bojā vairāk cilvēku nekā autokatastrofās. Iespējams, ka tuvāko 50 gadu laikā cilvēcei nāksies vispār atteikties no šo medikamentu lietošanas, jo ar antibiotikām vairs nevienu nevarēs izārstēt. Kādēļ baktērijas kļūst aizvien izturīgākas? – Pie tā vainojami paši cilvēki, kas nepareizi lieto zāles, piemēram, cenšas ar tām izārstēt slimības, pret kurām antibiotikas vispār ir bezspēcīgas, vai arī nepabeidz iesākto ārstēšanās kursu, tā “pieradinot” slimības izraisītāju pie konkrētajām zālēm.

Baktērijas kļūst izturīgākas

Antibiotiku kurss parasti ilgst 7-10 dienas. Tā kā parasti jau pēc 2-3 dienām pacients jūtas labāk, daudzi nolemj medikamenta lietošanu pārtraukt, jo tās taču ir stipras zāles. Kas šādā gadījumā notiek? Daļa baktēriju ir gājušas bojā, daļa ir vēl dzīvas un, varētu teikt, pussprāgušas. Bet mēs taču zinām, ka viss, kas nenogalina, padara stiprāku! Tā notiek arī ar baktērijām, ja medikamenta lietošana tiek pusceļā pārtraukta. Izdzīvojušās atspirgst, “iemācās” sadzīvot ar konkrēto antibiotiku un izveido rezistenci pret to, tāpēc to pašu zāļu lietošana vairs nepalīdzēs pret baktēriju pēctečiem.

Antibiotikas ir domātas TIKAI baktēriju apkarošanai, tās neietekmē vīrusus. Vīruss un baktērija ir ļoti atšķirīgas dzīvības formas! Baktērija ir vienšūnas organisms, kam ir šūnapvalks, citoplazma un citas struktūras. Vīruss vispār nav šūna, un daudzi zinātnieki to pat neuzskata par dzīvu organismu. Tas sastāv no nukleīnskābes (DNS vai RNS), ko ietver olbaltumvielas apvalks. Vīrusi ir aptuveni 100 reižu mazāki par baktēriju. Cerēt, ka antibiotikas nogalinās vīrusus, ir tikpat negudri, kā censties ar gaļu uzbarot zālēdāju vai ar zāli uzbarot gaļēdāju.

Nobeidz arī labās baktērijas

Cilvēka organismā ir aptuveni 10 reižu vairāk baktēriju nekā šūnu! Lielākā daļa šo baktēriju ir nekaitīgas, dažas labvēlīgas, dažas var izraisīt slimības. Labvēlīgās baktērijas palīdz sagremot pārtiku, sintezēt vitamīnus, sargā mūs no patogēno baktēriju un sēnīšu infekcijām. Antibiotiskie līdzekļi neatšķir labās baktērijas no sliktajām, nogalinot gan vienas, gan otras, tāpēc to lietošana smagi ietekmē organisma vispārējo stāvokli un padara cilvēku neizturīgāku pret citu slimību izraisītājiem. Līdzīga nelaime notiek, ja lietojam antibakteriālas ziepes, zobu pastu un citus brīvi nopērkamus produktus, – organismā izveidojas aizvien izturīgāku baktēriju audzes.

Slimības, pret kurām antibiotikas nelīdz

Vīrusi izraisa biežākās infekcijas – saaukstēšanos (nedaudz paaugstināta temperatūra un iesnas), gripu, lielāko daļu klepu, bronhītu un sāpošo kaklu. Bet cilvēki, tostarp ārsti, tic, ka AB noteikti palīdzēs pret gripu, iesnām un klepu. Kaut arī ārsti zina, ka ar tām neārstē vīrusus, tomēr viņi dažkārt nezina, ka vismaz 90% no augšējo elpošanas ceļu infekcijām ir vīrusu izraisītas, tātad nav jēgas šīs slimības ārstēt ar AB.

Nereti pacientam liekas, ka AB ir palīdzējušas pret iesnām vai klepu. Vairums iesnu un klepu pāriet 1-2 nedēļu laikā pašas no sevis. Ja cilvēks slimības beigās ir lietojis AB, viņš domā, ka slimība pārgājusi, pateicoties tām.

Baktēriju infekcija; ārstēšanā var izmantot AB:

Dažas ausu infekcijas

Smagi deguna blakusdobumu iekaisumi

Pneimonija jeb plaušu karsonis

Urīnceļu iekaisumi

Daudzas ādas infekcijas un brūces

Vīrusu infekcija; AB nepalīdzēs:

Lielākā daļa ausu infekciju

Lielākā daļa deguna blakusdobumu iekaisumu (90-95% gadījumu)

Saaukstēšanās

Bronhīts (90-95% gadījumu)

Vēdera gripa

Gripa

Atbildi sniedz asins analīzes

Ir gadījumi, kad pēc simptomiem nevar atšķirt, vai iekaisums ir bakteriāls vai vīrusu izraisīts, piemēram, sāpoša kakla gadījumā. Dažreiz meningīts sākumstadijā var līdzināties gripai. Izšķirties palīdzēs ārsts un asins analīzes. Ja organismā ir iekaisums, asinīs pieaug C-reaktīvās olbaltumvielas (CRO) daudzums. CRO ir diezgan ikdienišķa analīze, kas palīdzēs noskaidrot, vai antibiotikas ir vajadzīgas vai nav.

Pacients pat bez ģimenes ārsta nosūtījuma var aiziet uz tuvējo laboratoriju un palūgt veikt asins analīzes – pilna asins aina un CRO pašlaik maksā Ls 3,70. Turklāt tas ir lētāk nekā viena antibiotiku paciņa, kuru, iespējams, nemaz nevajadzēs pirkt. Rezultātus dienas laikā iespējams saņemt e-pastā, un cilvēks pats var analizēt, ir viņam bakteriāls iekaisums vai nav. Protams, CRO var mainīties arī citu faktoru ietekmē, tādēļ labāk tomēr – bet vidēji smagu un smagu slimību gadījumā obligāti – konsultēties ar ārstu.

Antibiotiku nepamatota lietošana – globāla nelaime

2006. gadā ASV divos plašos epidemioloģiskos pētījumos konstatēts, ka 70-80% deguna blakusdobumu infekciju gadījumu tika izrakstītas antibiotikas. Taču, tā kā gandrīz vienmēr šīs infekcijas izraisa vīrusi, to lietošana bijusi bezjēdzīga.

Šādu pētījumu ir daudz. Palasot MEDLINE (lielākā medicīnas zinātniskās literatūras datu bāze internetā), kļūst skaidrs, ka pētnieki vairs īpaši nelauza galvu par to, kas izraisa iesnas vai bronhītu, jo zina, ka vīrusi. Apkopojot informāciju par to, cik bieži ārsti izraksta antibiotikas, jāsāk domāt, ko darīt ar globālo nelaimi – antibiotisko līdzekļu nepamatotu lietošanu.

Ārsti Latvijā noteikti ir labākā situācijā nekā Grieķijā, kur antibiotikas var nopirkt bez receptes un cilvēki tās pērk, lai paši ārstētu gan vienkāršu saaukstēšanos, gan gripu. Cik novērots, Latvijas ārsti nemēdz ieteikt antibiotikas gripas ārstēšanai. Tomēr, kā rāda citāti šā raksta sākumā, arī mūsu ārsti antibiotikas – drošs paliek nedrošs – izraksta tikpat vieglu roku kā vitamīnus.

Vides Vēstis

http://woman.delfi.lv/health/medicine/po…

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s